Śivānanda Laharī
A hundred verses, waves of a mind flowing towards Shiva. All hundred are given here, each in its own card. Where the meaning page for a verse is ready, tapping its card opens that page. The text can be read in three scripts: Kannada, Devanagari and English IAST.
phalābhyāṃ bhakteṣu prakaṭitaphalābhyāṃ bhavatu me |
śivābhyāmastokatribhuvanaśivābhyāṃ hṛdi puna-
rbhavābhyāmānandasphuradanubhavābhyāṃ natiriyam || 1 ||Meaning of verse 1 →2galantī śambho tvaccaritasaritaḥ kilbiṣarajo
dalantī dhīkulyāsaraṇiṣu patantī vijayatām |
diśantī saṃsārabhramaṇaparitāpopaśamanaṃ
vasantī maccetohradabhuvi śivānandalaharī || 2 ||Meaning of verse 2 →3trayīvedyaṃ hṛdyaṃ tripuraharamādyaṃ trinayanaṃ
jaṭābhārodāraṃ caladuragahāraṃ mṛgadharam |
mahādevaṃ devaṃ mayi sadayabhāvaṃ paśupatiṃ
cidālambaṃ sāmbaṃ śivamativiḍambaṃ hṛdi bhaje || 3 ||Meaning of verse 3 →4sahasraṃ vartante jagati vibudhāḥ kṣudraphaladā
na manye svapne vā tadanusaraṇaṃ tatkṛtaphalam |
haribrahmādīnāmapi nikaṭabhājāmasulabhaṃ
ciraṃ yāce śambho śiva tava padāmbhojabhajanam || 4 ||Meaning of verse 4 →5smṛtau śāstre vaidye śakunakavitāgānaphaṇitau
purāṇe mantre vā stutinaṭanahāsyeṣvacaturaḥ |
kathaṃ rājñāṃ prītirbhavati mayi ko’haṃ paśupate
paśuṃ māṃ sarvajña prathitakṛpayā pālaya vibho || 5 ||Meaning of verse 5 →6ghaṭo vā mṛtpiṇḍo’pyaṇurapi ca dhūmo’gniracalaḥ
paṭo vā tanturvā pariharati kiṃ ghoraśamanam |
vṛthā kaṇṭhakṣobhaṃ vahasi tarasā tarkavacasā
padāmbhojaṃ śambhorbhaja paramasaukhyaṃ vraja sudhīḥ || 6 ||Meaning of verse 6 →7manaste pādābje nivasatu vacaḥ stotraphaṇitau
karau cābhyarcāyāṃ śrutirapi kathākarṇanavidhau |
tava dhyāne buddhirnayanayugalaṃ mūrtivibhave
paragranthān kairvā paramaśiva jāne paramataḥ || 7 ||Meaning of verse 7 →8yathā buddhiḥ śuktau rajatamiti kācāśmani maṇi-
rjale paiṣṭe kṣīraṃ bhavati mṛgatṛṣṇāsu salilam |
tathā devabhrāntyā bhajati bhavadanyaṃ jaḍajano
mahādeveśaṃ tvāṃ manasi ca na matvā paśupate || 8 ||Meaning of verse 8 →9gabhīre kāsāre viśati vijane ghoravipine
viśāle śaile ca bhramati kusumārthaṃ jaḍamatiḥ |
samarpyaikaṃ cetaḥ sarasijamumānātha bhavate
sukhenāvasthātuṃ jana iha na jānāti kimaho || 9 ||Meaning of verse 9 →10naratvaṃ devatvaṃ nagavanamṛgatvaṃ maśakatā
paśutvaṃ kīṭatvaṃ bhavatu vihagatvādi jananam |
sadā tvatpādābjasmaraṇaparamānandalaharī-
vihārāsaktaṃ ceddhṛdayamiha kiṃ tena vapuṣā || 10 ||Meaning of verse 10 →
naro vā yaḥ kaścidbhavatu bhava kiṃ tena bhavati |
yadīyaṃ hṛtpadmaṃ yadi bhavadadhīnaṃ paśupate
tadīyastvaṃ śambho bhavasi bhavabhāraṃ ca vahasi || 11 ||
jale vā vahnau vā vasatu vasateḥ kiṃ vada phalam |
sadā yasyaivāntaḥkaraṇamapi śambho tava pade
sthitaṃ cedyogo’sau sa ca paramayogī sa ca sukhī || 12 ||
bhramantaṃ māmandhaṃ paramakṛpayā pātumucitam |
madanyaḥ ko dīnastava kṛpaṇarakṣātinipuṇa-
stvadanyaḥ ko vā me trijagati śaraṇyaḥ paśupate || 13 ||
pramukhyo’haṃ teṣāmapi kimuta bandhutvamanayoḥ |
tvayaiva kṣantavyāḥ śiva madaparādhāśca sakalāḥ
prayatnātkartavyaṃ madavanamiyaṃ bandhusaraṇiḥ || 14 ||
durāśābhūyiṣṭhāṃ vidhilipimaśakto yadi bhavān |
śirastadvaidhātraṃ na na khalu suvṛttaṃ paśupate
kathaṃ vā niryatnaṃ karanakhamukhenaiva lulitam || 15 ||
ścatuṣkaṃ saṃrakṣyaṃ sa khalu bhuvi dainyaṃ likhitavān |
vicāraḥ ko vā māṃ viśada kṛpayā pāti śiva te
kaṭākṣavyāpāraḥ svayamapi ca dīnāvanaparaḥ || 16 ||
prasanne’pi svāmin bhavadamalapādābjayugalam |
kathaṃ paśyeyaṃ māṃ sthagayati namassambhramajuṣāṃ
nilimpānāṃ śreṇirnijakanakamāṇikyamakuṭaiḥ || 17 ||
vahantastvanmūlāṃ punarapi bhajante harimukhāḥ |
kiyadvā dākṣiṇyaṃ tava śiva madāśā ca kiyatī
kadā vā madrakṣāṃ vahasi karuṇāpūritadṛśā || 18 ||
durante saṃsāre duritanilaye duḥkhajanake |
madāyāsaṃ kiṃ na vyapanayasi kasyopakṛtaye
vadeyaṃ prītiścettava śiva kṛtārthāḥ khalu vayam || 19 ||
naṭatyāśāśākhāsvaṭati jhaṭiti svairamabhitaḥ |
kapālin bhikṣo me hṛdayakapimatyantacapalaṃ
dṛḍhaṃ bhaktyā baddhvā śiva bhavadadhīnaṃ kuru vibho || 20 ||
vicitrāṃ padmāḍhyāṃ pratidivasasanmārgaghaṭitām |
smarāre maccetaḥsphuṭapaṭakuṭīṃ prāpya viśadāṃ
jaya svāmin śaktyā saha śiva gaṇaiḥ sevita vibho || 21 ||
praveśodyuktaḥ san bhramati bahudhā taskarapate |
imaṃ cetaścoraṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho
tavādhīnaṃ kṛtvā mayi niraparādhe kuru kṛpām || 22 ||
vidhitvaṃ viṣṇutvaṃ diśasi khalu tasyāḥ phalamiti |
punaśca tvāṃ draṣṭuṃ divi bhuvi vahan pakṣimṛgatā-
madṛṣṭvā tatkhedaṃ kathamiha sahe śaṅkara vibho || 23 ||
rvasan śambhoragre sphuṭaghaṭitamūrdhāñjalipuṭaḥ |
vibho sāmba svāmin paramaśiva pāhīti nigadan
vidhātṝṇāṃ kalpān kṣaṇamiva vineṣyāmi sukhataḥ || 24 ||
gaṇānāṃ kelībhirmadakalamahokṣasya kakudi |
sthitaṃ nīlagrīvaṃ trinayanamumāśliṣṭavapuṣaṃ
kadā tvāṃ paśyeyaṃ karadhṛtamṛgaṃ khaṇḍaparaśum || 25 ||
gṛhītvā hastābhyāṃ śirasi nayane vakṣasi vahan |
samāśliṣyāghrāya sphuṭajalajagandhān parimalā-
nalabhyāṃ brahmādyairmudamanubhaviṣyāmi hṛdaye || 26 ||
gṛhasthe svarbhūjā’marasurabhicintāmaṇigaṇe |
śirassthe śītāṃśau caraṇayugalasthe’khilaśubhe
kamarthaṃ dāsye’haṃ bhavatu bhavadarthaṃ mama manaḥ || 27 ||
sāmīpyaṃ śivabhaktidhuryajanatāsāṅgatyasambhāṣaṇe |
sālokyaṃ ca carācarātmakatanudhyāne bhavānīpate
sāyujyaṃ mama siddhamatra bhavati svāmin kṛtārtho’smyaham || 28 ||
tvāmīśaṃ śaraṇaṃ vrajāmi vacasā tvāmeva yāce vibho |
vīkṣāṃ me diśa cākṣuṣīṃ sakaruṇāṃ divyaiściraṃ prārthitāṃ
śambho lokaguro madīyamanasaḥ saukhyopadeśaṃ kuru || 29 ||
gandhe gandhavahātmatā’nnapacane barhirmukhādhyakṣatā |
pātre kāñcanagarbhatāsti mayi ced bālenducūḍāmaṇe
śuśrūṣāṃ karavāṇi te paśupate svāmiṃstrilokīguro || 30 ||
paśyan kukṣigatāṃścarācaragaṇān bāhyasthitān rakṣitum |
sarvāmartyapalāyanauṣadhamatijvālākaraṃ bhīkaraṃ
nikṣiptaṃ garalaṃ gale na gilitaṃ nodgīrṇameva tvayā || 31 ||
dṛṣṭaḥ kiṃ ca kare dhṛtaḥ karatale kiṃ pakvajambūphalam |
jihvāyāṃ nihitaśca siddhaghuṭikā vā kaṇṭhadeśe bhṛtaḥ
kiṃ te nīlamaṇirvibhūṣaṇamayaṃ śambho mahātman vada || 32 ||
pūjā vā smaraṇaṃ kathāśravaṇamapyālokanaṃ mādṛśām |
svāminnasthiradevatānusaraṇāyāsena kiṃ labhyate
kā vā muktiritaḥ kuto bhavati cet kiṃ prārthanīyaṃ tadā || 33 ||
ddhairyaṃ cedṛśamātmanaḥ sthitiriyaṃ cānyaiḥ kathaṃ labhyate |
bhraśyaddevagaṇaṃ trasanmunigaṇaṃ naśyatprapañcaṃ layaṃ
paśyannirbhaya eka eva viharatyānandasāndro bhavān || 34 ||
dṛṣṭādṛṣṭamatopadeśakṛtino bāhyāntaravyāpinaḥ |
sarvajñasya dayākarasya bhavataḥ kiṃ veditavyaṃ mayā
śambho tvaṃ paramāntaraṅga iti me citte smarāmyanvaham || 35 ||
kumbhe sāmba tavāṅghripallavayugaṃ saṃsthāpya saṃvitphalam |
sattvaṃ mantramudīrayannijaśarīrāgāraśuddhiṃ vahan
puṇyāhaṃ prakaṭīkaromi ruciraṃ kalyāṇamāpādayan || 36 ||
manthānaṃ dṛḍhabhaktirajjusahitaṃ kṛtvā mathitvā tataḥ |
somaṃ kalpataruṃ suparvasurabhiṃ cintāmaṇiṃ dhīmatāṃ
nityānandasudhāṃ nirantararamāsaubhāgyamātanvate || 37 ||
somaḥ sadguṇasevito mṛgadharaḥ pūrṇastamomocakaḥ |
cetaḥ puṣkaralakṣito bhavati cedānandapāthonidhiḥ
prāgalbhyena vijṛmbhate sumanasāṃ vṛttistadā jāyate || 38 ||
kāmakrodhamadādayo vigalitāḥ kālāḥ sukhāviṣkṛtāḥ |
jñānānandamahauṣadhiḥ suphalitā kaivalyanāthe sadā
mānye mānasapuṇḍarīkanagare rājāvataṃse sthite || 39 ||
rānītaiśca sadāśivasya caritāmbhorāśidivyāmṛtaiḥ |
hṛtkedārayutāśca bhaktikalamāḥ sāphalyamātanvate
durbhikṣānmama sevakasya bhagavan viśveśa bhītiḥ kutaḥ || 40 ||
stotradhyānanatipradakṣiṇasaparyālokanākarṇane |
jihvācittaśiroṅghrihastanayanaśrotrairahaṃ prārthito
māmājñāpaya tannirūpaya muhurmāmeva mā me’vacaḥ || 41 ||
stomaścāptabalaṃ ghanendriyacayo dvārāṇi dehe sthitaḥ |
vidyāvastusamṛddhirityakhilasāmagrīsamete sadā
durgātipriyadeva māmakamanodurge nivāsaṃ kuru || 42 ||
svāminnādikirāta māmakamanaḥkāntārasīmāntare |
vartante bahuśo mṛgā madajuṣo mātsaryamohādaya-
stān hatvā mṛgayāvinodarucitālābhaṃ ca samprāpsyasi || 43 ||
ghanaśārdūlavikhaṇḍano’stajantuḥ |
giriśo viśadākṛtiśca cetaḥ-
kuhare pañcamukhosti me kuto bhīḥ || 44 ||
saukhyāpādini khedabhedini sudhāsāraiḥ phalairdīpite |
cetaḥpakṣiśikhāmaṇe tyaja vṛthāsañcāramanyairalaṃ
nityaṃ śaṅkarapādapadmayugalīnīḍe vihāraṃ kuru || 45 ||
rādhautepi ca padmarāgalalite haṃsavrajairāśrite |
nityaṃ bhaktivadhūgaṇaiśca rahasi svecchāvihāraṃ kuru
sthitvā mānasarājahaṃsa girijānāthāṅghrisaudhāntare || 46 ||
srastā bhaktilatācchaṭā vilasitāḥ puṇyapravālaśritāḥ |
dīpyante guṇakorakā japavacaḥpuṣpāṇi sadvāsanā
jñānānandasudhāmarandalaharī saṃvitphalābhyunnatiḥ || 47 ||
svacchaṃ saddvijasevitaṃ kaluṣahṛtsadvāsanāviṣkṛtam |
śambhudhyānasarovaraṃ vraja mano haṃsāvataṃsa sthiraṃ
kiṃ kṣudrāśrayapalvalabhramaṇasañjātaśramaṃ prāpsyasi || 48 ||
sthairyopaghnamupetya bhaktilatikā śākhopaśākhānvitā |
uccairmānasakāyamānapaṭalīmākramya niṣkalmaṣā
nityābhīṣṭaphalapradā bhavatu me satkarmasaṃvardhitā || 49 ||
sapremabhramarābhirāmamasakṛt sadvāsanāśobhitam |
bhogīndrābharaṇaṃ samastasumanaḥpūjyaṃ guṇāviṣkṛtaṃ
seve śrīgirimallikārjunamahāliṅgaṃ śivāliṅgitam || 50 ||
hlādo nādayuto mahāsitavapuḥ pañceṣuṇā cādṛtaḥ |
satpakṣaḥ sumanovaneṣu sa punaḥ sākṣānmadīye mano-
rājīve bhramarādhipo viharatāṃ śrīśailavāsī vibhuḥ || 51 ||
vidyāsasyaphalodayāya sumanaḥsaṃsevyamicchākṛtim |
nṛtyadbhaktamayūramadrinilayaṃ cañcajjaṭāmaṇḍalaṃ
śambho vāñchati nīlakandhara sadā tvāṃ me manaścātakaḥ || 52 ||
‘nugrāhipraṇavopadeśaninadaiḥ kekīti yo gīyate |
śyāmāṃ śailasamudbhavāṃ ghanaruciṃ dṛṣṭvā naṭantaṃ mudā
vedāntopavane vihārarasikaṃ taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 53 ||
dhvāno vāridagarjitaṃ diviṣadāṃ dṛṣṭicchaṭā cañcalā |
bhaktānāṃ paritoṣabāṣpavitatirvṛṣṭirmayūrī śivā
yasminnujjvalatāṇḍavaṃ vijayate taṃ nīlakaṇṭhaṃ bhaje || 54 ||
vidyānandamayātmane trijagataḥ saṃrakṣaṇodyogine |
dhyeyāyākhilayogibhiḥ suragaṇairgeyāya māyāvine
samyaktāṇḍavasambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 55 ||
satyāyādikuṭumbine munimanaḥ pratyakṣacinmūrtaye |
māyāsṛṣṭajagattrayāya sakalāmnāyāntasañcāriṇe
sāyantāṇḍavasambhramāya jaṭine seyaṃ natiḥ śambhave || 56 ||
vyarthaṃ paryaṭanaṃ karomi bhavataḥ sevāṃ na jāne vibho |
majjanmāntarapuṇyapākabalatastvaṃ śarva sarvāntara-
stiṣṭhasyeva hi tena vā paśupate te rakṣaṇīyo’smyaham || 57 ||
bhittvā locanagocaro’pi bhavati tvaṃ koṭisūryaprabhaḥ |
vedyaḥ kinna bhavasyaho ghanataraṃ kīdṛgbhavenmattama-
statsarvaṃ vyapanīya me paśupate sākṣāt prasanno bhava || 58 ||
kokaḥ kokanadapriyaṃ pratidinaṃ candraṃ cakorastathā |
ceto vāñchati māmakaṃ paśupate cinmārgamṛgyaṃ vibho
gaurīnātha bhavatpadābjayugalaṃ kaivalyasaukhyapradam || 59 ||
bhītaḥ svasthagṛhaṃ gṛhasthamatithirdīnaḥ prabhuṃ dhārmikam |
dīpaṃ santamasākulaśca śikhinaṃ śītāvṛtastvaṃ tathā
cetaḥ sarvabhayāpahaṃ vraja sukhaṃ śambhoḥ padāmbhoruham || 60 ||
sādhvī naijavibhuṃ latā kṣitiruhaṃ sindhuḥ saridvallabham |
prāpnotīha yathā tathā paśupateḥ pādāravindadvayaṃ
cetovṛttirupetya tiṣṭhati sadā sā bhaktirityucyate || 61 ||
vācāśaṅkhamukhe sthitaiśca jaṭharāpūrtiṃ caritrāmṛtaiḥ |
rudrākṣairbhasitena deva vapuṣo rakṣāṃ bhavadbhāvanā-
paryaṅke viniveśya bhaktijananī bhaktārbhakaṃ rakṣati || 62 ||
gaṇḍūṣāmbuniṣecanaṃ puraripordivyābhiṣekāyate |
kiñcidbhakṣitamāṃsaśeṣakabalaṃ navyopahārāyate
bhaktiḥ kiṃ na karotyaho vanacaro bhaktāvataṃsāyate || 63 ||
bhūbhṛtparyaṭanaṃ namatsuraśiraḥkoṭīrasaṅgharṣaṇam |
karmedaṃ mṛdulasya tāvakapadadvandvasya kiṃ vocitaṃ
maccetomaṇipādukāviharaṇaṃ śambho sadāṅgīkuru || 64 ||
koṭīrojjvalaratnadīpakalikānīrājanaṃ kurvate |
dṛṣṭvā muktivadhūstanoti nibhṛtāśleṣaṃ bhavānīpate
yaccetastava pādapadmabhajanaṃ tasyeha kiṃ durlabham || 65 ||
yatkarmācaritaṃ mayā ca bhavataḥ prītyai bhavatyeva tat |
śambho svasya kutūhalasya karaṇaṃ macceṣṭitaṃ niścitaṃ
tasmānmāmakarakṣaṇaṃ paśupate kartavyameva tvayā || 66 ||
sphuṭapulakāṅkitacārubhogabhūmim |
cirapadaphalakāṅkṣisevyamānāṃ
paramasadāśivabhāvanāṃ prapadye || 67 ||
vimalabhavatpadagoṣṭhamāvasantīm |
sadaya paśupate supuṇyapākāṃ
mama paripālaya bhaktidhenumekām || 68 ||
kuṭilacaratvaṃ ca nāsti mayi deva |
asti yadi rājamaule
bhavadābharaṇasya nāsmi kiṃ pātram || 69 ||
varivasituṃ sulabhaḥ prasannamūrtiḥ |
agaṇitaphaladāyakaḥ prabhurme
jagadadhiko hṛdi rājaśekharo’sti || 70 ||
yuktaiḥ śivasmaraṇabāṇagaṇairamoghaiḥ |
nirjitya kilbiṣaripūn vijayī sudhīndraḥ
sānandamāvahati susthirarājalakṣmīm || 71 ||
bhittvā mahābalibhirīśvaranāmamantraiḥ |
divyāśritaṃ bhujagabhūṣaṇamudvahanti
ye pādapadmamiha te śiva te kṛtārthāḥ || 72 ||
bhūdāra eva kimataḥ sumate labhasva |
kedāramākalitamuktimahauṣadhīnāṃ
pādāravindabhajanaṃ parameśvarasya || 73 ||
bhedodyuktairdivyagandhairamandaiḥ |
āśāśāṭīkasya pādāravindaṃ
cetaḥpeṭīṃ vāsitāṃ me tanotu || 74 ||
sarveṅgitajñamanaghaṃ dhruvalakṣaṇāḍhyam |
cetasturaṅgamadhiruhya cara smarāre
netaḥ samastajagatāṃ vṛṣabhādhirūḍha || 75 ||
kādambinīva kurute paritoṣavarṣam |
sampūrito bhavati yasya manastaṭāka-
stajjanmasasyamakhilaṃ saphalaṃ ca nā’nyat || 76 ||
saktā vadhūrvirahiṇīva sadā smarantī |
sadbhāvanāsmaraṇadarśanakīrtanādi
sammohiteva śivamantrajapena vinte || 77 ||
savinayāṃ suhṛdaṃ samupāśritām |
mama samuddhara buddhimimāṃ prabho
varaguṇena navoḍhavadhūmiva || 78 ||
śambho tena kathaṃ kaṭhorayamarāḍvakṣaḥkavāṭakṣatiḥ |
atyantaṃ mṛdulaṃ tvadaṅghriyugalaṃ hā me manaścintaya-
tyetallocanagocaraṃ kuru vibho hastena saṃvāhaye || 79 ||
drakṣāyai girisīmni komalapadanyāsaḥ purābhyāsitaḥ |
no ceddivyagṛhāntareṣu sumanastalpeṣu vedyādiṣu
prāyaḥ satsu śilātaleṣu naṭanaṃ śambho kimarthaṃ tava || 80 ||
kañciddhyānasamādhibhiśca natibhiḥ kañcitkathākarṇanaiḥ |
kañcit kañcidavekṣaṇaiśca nutibhiḥ kañciddaśāmīdṛśīṃ
yaḥ prāpnoti mudā tvadarpitamanā jīvan sa muktaḥ khalu || 81 ||
ghoṇitvaṃ sakhitā mṛdaṅgavahatā cetyādi rūpaṃ dadhau |
tvatpāde nayanārpaṇaṃ ca kṛtavāṃstvaddehabhāgo hariḥ
pūjyātpūjyataraḥ sa eva hi na cet ko vā tadanyo’dhikaḥ || 82 ||
na bhavati sukhaleśaḥ saṃśayo nāsti tatra |
ajanimamṛtarūpaṃ sāmbamīśaṃ bhajante
ya iha paramasaukhyaṃ te hi dhanyā labhante || 83 ||
bhava mama guṇadhuryāṃ buddhikanyāṃ pradāsye |
sakalabhuvanabandho saccidānandasindho
sadaya hṛdayagehe sarvadā saṃvasa tvam || 84 ||
na ca vanamṛgayāyāṃ naiva lubdhaḥ pravīṇaḥ |
aśanakusumabhūṣāvastramukhyāṃ saparyāṃ
kathaya kathamahaṃ te kalpayānīndumaule || 85 ||
pakṣitvaṃ na ca vā kiṭitvamapi na prāptaṃ mayā durlabham |
jāne mastakamaṅghripallavamumājāne na te’haṃ vibho
na jñātaṃ hi pitāmahena hariṇā tattvena tadrūpiṇā || 86 ||
vasanaṃ carma ca vāhanaṃ mahokṣaḥ |
mama dāsyasi kiṃ kimasti śambho
tava pādāmbujabhaktimeva dehi || 87 ||
karasthalādhaḥkṛtaparvatādhipaḥ |
bhavāni te laṅghitapadmasambhava-
stadā śivārcāstavabhāvanakṣamaḥ || 88 ||
vidhibhirdhyānasamādhibhirna tuṣṭaḥ |
dhanuṣā musalena cāśmabhirvā
vada te prītikaraṃ tathā karomi || 89 ||
rahamudyogavidhāsu te’prasaktaḥ |
manasākṛtimīśvarasya seve
śirasā caiva sadāśivaṃ namāmi || 90 ||
dvidyā hṛdyā hṛdgatā tvatprasādāt |
seve nityaṃ śrīkaraṃ tvatpadābjaṃ
bhāve mukterbhājanaṃ rājamaule || 91 ||
daurbhāgyaduḥkhadurahaṅkṛtidurvacāṃsi |
sāraṃ tvadīyacaritaṃ nitarāṃ pibantaṃ
gaurīśa māmiha samuddhara satkaṭākṣaiḥ || 92 ||
komalaghanakandhare mahāmahasi |
svāmini girijānāthe
māmakahṛdayaṃ nirantaraṃ ramatām || 93 ||
tāveva karau sa eva kṛtakṛtyaḥ |
yā ye yau yo bhargaṃ
vadatīkṣete sadārcataḥ smarati || 94 ||
vatikaṭhinaṃ te mano bhavānīśa |
iti vicikitsāṃ santyaja
śiva kathamāsīdgirau tathā veśaḥ || 95 ||
rabhasādākṛṣya bhaktiśṛṅkhalayā |
purahara caraṇālāne
hṛdayamadebhaṃ badhāna cidyantraiḥ || 96 ||
madavāneṣa manaḥkarī garīyān |
parigṛhya nayena bhaktirajjvā
parama sthāṇupadaṃ dṛḍhaṃ nayāmum || 97 ||
sadbhiḥ saṃstūyamānāṃ sarasaguṇayutāṃ lakṣitāṃ lakṣaṇāḍhyām |
udyadbhūṣāviśeṣāmupagatavinayāṃ dyotamānārtharekhāṃ
kalyāṇīṃ deva gaurīpriya mama kavitākanyakāṃ tvaṃ gṛhāṇa || 98 ||
gatau tiryagrūpaṃ tava padaśirodarśanadhiyā |
haribrahmāṇau tau divi bhuvi carantau śramayutau
kathaṃ śambho svāmin kathaya mama vedyo’si purataḥ || 99 ||
stutyānāṃ gaṇanāprasaṅgasamaye tvāmagragaṇyaṃ viduḥ |
māhātmyāgravicāraṇaprakaraṇe dhānātuṣastomava-
ddhūtāstvāṃ viduruttamottamaphalaṃ śambho bhavatsevakāḥ || 100 ||
|| iti śrīmacchaṅkarācāryaviracitā śivānandalaharī sampūrṇā ||
About the Shivananda Lahari
Shivananda Lahari means a wave of Shivananda. The word Shivananda can be taken as the bliss that comes from Shiva, or as the bliss that is Shiva himself. This is a devotional hymn of a hundred verses. Tradition holds that Adi Shankaracharya composed it. It should also be said that modern scholars do not agree about the authorship of many of the hymns that carry Shankara’s name.
It reads like a companion to the Soundarya Lahari, which this site already has. There the form and power of the Mother of the world are at the centre. Here the centre is the mind of a devotee in search of Shiva: its restlessness, its longing and its honest admission of its own shortcomings all find a place in the verses. There are verses here that compare the mind to a monkey and to an elephant in must.
Structure and metre
The first twenty seven verses are in the Shikharini metre, the metre of the Soundarya Lahari as well, with seventeen syllables to each quarter. From verse twenty eight onwards most verses are in Shardulavikridita, with nineteen syllables to each quarter. In the last thirty or so verses the metre changes often, and shorter metres such as Vasantatilaka, Malini and Arya appear. The metre of each verse is noted in the commentary on its meaning page.
Shlesha, the art of writing so that one word yields two meanings, runs through the whole work. So does the habit of carrying a single image through an entire verse. On the meaning pages we therefore give the main sense in the full meaning and unpack the second sense in the commentary.
Images of bhakti
Bhakti takes many forms in this work. In the second verse the stories of Shiva flow as a river and come down through the channels of the intellect into the lake of the mind. The wave that settles there is the Shivananda Lahari, and the work takes its name from this image. In verse sixty two bhakti is a mother. She feeds the child who is the devotee with the nectar of Shiva’s stories from the conch of speech, ties on a protective charm of rudraksha and sacred ash, and lays him to rest on the couch of meditation on Shiva.
In verse sixty eight bhakti is a cow. Living in the cowshed of Shiva’s feet, she yields the nectar of joy again and again. Calling Shiva Pashupati, lord of cattle, the devotee asks him to look after this one cow of his. In verse seventy seven the intellect, fixed on Shiva’s feet, thinks of him always, like a wife parted from her husband. In verse eighty four the devotee says he will give the maiden that is his own intellect to Shiva in marriage.
Verse sixty one defines bhakti through five comparisons. An old belief holds that the seeds of the ankola tree return to the parent tree. The needle goes to the magnet, the faithful wife to her husband, the creeper to the tree and the river to the sea. In the same way, when the movement of the mind reaches the feet of Shiva and stays there always, that is called bhakti.
Verse sixty three gives an example of that bhakti. The sandal worn on the path becomes a brush for Shiva’s body, water carried in the mouth becomes his sacred bath, a morsel of meat already tasted becomes a fresh offering, and a hunter of the forest becomes the crown jewel of devotees. The verse names no one, but tradition connects it with the story of Kannappa the hunter. The story of how Shiva accepted the love of a devotee who knew nothing of the rules of worship is very familiar to Kannada readers.
About this page
The text here follows the edition on sanskritdocuments.org, checked against the text on stotranidhi.com. In verse fifty seven we print svodarapūraṇāya. Another version reads svodarapoṣaṇāya. In verse ninety five we give veśaḥ, and we note that a version with veśmaḥ also exists. In verses thirty, thirty one, eighty two and eighty eight we follow the regular sandhi forms, such as svāmiṃstrilokīguro.
For the first ten verses, pages with word meanings, full meanings in Kannada and English, and the two boxes of commentary and of thoughts for life today are ready. Pages for the remaining verses are being added one by one.
Sources: several.

